Pirmie grāmatu pirāti Latvijā

Visupirms atļaušos citēt pats sevi, ko rakstīju apmēram pirms pusgada: „Protams, Latvijā grāmatu pirātisms neeksistē, taču tas nebūt nenozīmē, ka tas nevarētu rasties. Grāmatu pirāti – šis jēdziens nebūt neapzīmē kādu slepenu, noziedzīgu un plaši sazarotu organizāciju ar normālam cilvēkam neizprotamiem mērķiem un milzīgiem līdzekļiem, kas tiek ieguldīti šo mīklaino mērķu sasniegšanai. (..) Pietiek ar trim četriem apsviedīgiem un „ideoloģiski pārliecinātiem” – information must be free! copyright must die! – čaļiem, kas šo pašu, starp citu, pilnīgi pamatoto, bet ar realitāti diemžēl īsti nesaitīto „ideoloģisko” apsvērumu dēļ ķeras pie interneta grāmatu krātuves veidošanas, ieguldot tajā savu darbu un relatīvi nelielus līdzekļus. Pa vakariem ar mājas skeneri tiek skenētas (..) grāmatas, iegūtie teksti tiek izlikti torrentu tīklos vai failu apmaiņas sevisos. Pamazām ap entuziastiem saveidojas domubiedru grupa…”

Bezmaz neticami, bet prognozes sāk piepildīties – pirms pāris dienām pie interneta apvāršņiem parādījās pirmās latviešu pirātiskās bibliotēkas aprises. Bibliotēka nodēvēta par Grāmatas elektroniskis (par brīvu) – jokainais nosaukums laikam vienkārši ir pārrakstīšanās kļūda – un atrodama šeit un arī šeit. Krātuve veidota pēc visprimitīvākā, toties ekonomiskākā un tāpēc pasaulē patlaban ļoti populārā pirātiskās produkcijas izplatīšanas principa – blogā tiek publicēti jaunumi, bet teksti izlikti failu apmaiņas serveros. Pagaidām pieejamas tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas grāmatas, tostarp – droši vien kā simbolisks žests – Kampanellas Saules pilsēta un Orvela 1984. Orvela sakarā žests liekas divkārši simbolisks, atceroties, ka pagājušogad amazon’s kaut kādas ar autortiesībām saistītas šļuras dēļ bez lietotāju ziņas no Amazon Kindle lasītājiem izdzēsa Orvela romānu 1984, tādējādi apliecinot, ka Lielais Brālis mūžam dzīvs (ja ir interese, par to var izlasīt, piemēram, šeit).

Mūslaikos pirātisms ir progresa virzītājspēks – domājams, par to pat nav jēgas strīdēties. Tāpat jāpiekrīt tēzei, ko bibliotēkas radītāji raksta lappusē Par projektu: „Mēs uzskatām, ka pašreizējā autortiesību likumdošana, tās interpretācija un realizācija dzīvē ir netaisnīga un sabiedrības interesēm neatbilstoša, tāpēc ar savu rīcību mēs mēģināsim kaut daļēji to labot.” Tas tiesa, ka autortiesību likumi nepavisam nerūpējas par sabiedrības un tikai daļēji – par autora autora interesēm (tālāk – skat. Lorensa Lesiga un Džesikas Lasikas grāmatas, kurās lieliski aprādīts, kam un kā kalpo autortiesību likumi). Cita lieta – pasaules padrūmā pieredze liecina, ka jebkāda veida digitālā satura pirātisms gan spēj iespaidot un faktiski pacelt citā attīstības pakāpē komunikāciju, bet absolūti bezspēcīgs izrādās likuma priekšā. Jau padsmit gadus pirātisma viļņi ceļas un plok, bet likumu stabi joprojām nesatricināmi. Bilde drusku bezjēdzīga – likums neko nespēj izdarīt ar pirātismu, savukārt pirātisms nekādā veidā neiespaido absurdos likumus.

Taču tas šajā konkrētajā gadījumā nav no svara. Par uzdrīkstēšanos – cepuri nost un kāju virsū. Taču idejas realizācija pagaidām liekas gluži vai aizkustinoši bērnišķīga un naiva. Grāmatas elektroniskis (par brīvu) teksti lejuplādējami rtf fotmātā. Taču e-grāmata – tas ir nevis „tikai teksts”, bet vispirmām kārtām specifikācija, kas nosaka, kādam tekstam jāizskatās uz ekrāna – un te nu ar rtf, doc un tml. vājprātīgajiem formatēšanas principiem ātri var iebraukt purvā, ja darbojas ar domu „kā gribu, tā taisu”. Daži sīkumi, kas iekrita acīs. Vienā failā rindkopu atkāpes iesistas ar tab taustiņu, otrā – ne. Dzejas citātiem atkāpes taisītas ar space. Vairākos failos nez kāpēc domu zīmes vietā konsekventi lietota defise (to, ka ļauži neatšķir em dash no en dash, vēl varētu saprast, bet putrot domu zīmi ar defisi – tas liekas drusku par traku un būtībā ir tas pats, kas atteikties no vienas pieturas zīmes); bieži starp defisi un vārdu nav atstarpes. It kā sīkums, lasīšanu neko daudz netraucē, bet, vienalga, kaitinoši un ož pēc diletantisma. No šādiem sīkiem defektiem varētu atbrīvoties, ja lietotu kādu no e-tekstu formātiem, kurā teksta veidojums ir standartizēts. Turklāt rtf failu krātuve faktiski ir liela miskaste, jo tie nekādā veidā automātiski nav kataloģizējami. Pasaulē ir pietiekoši daudz e-tekstu formātu, kas savā starpā ērti konvertējami, – atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko. Kaut gan, no otras puses, uzreiz nāk prātā nabaga latviešu lasītājs, kas nav radināts pie e-tekstiem un lasīšanas programmām un tik vien jēdz kā uzklikšķināt failam, gaidot, kad to atvērs Word.

Vēl – Fine Reader, protams, ir gudra programma un labi atpazīst latviešu tekstu, bet, visviens, arī tai ir savas īpatnības, ko der ņemt vērā – man pāris minūšu laikā Orvelā izdevās sameklēt pārdesmit kļūdas, kas liekas drusku par daudz. Jau nopietnāk – Kampanellas Saules pilsētai nocirpti komentāri (turklāt grāmatas tekstā atsauces uz komentāriem šur tur palikušas) un priekšvārds, kas šādam kultūrvēsturiskam tekstam ir pavisam nepieļaujami. Vēl nopietnāk – pirāta profesionālisms tomēr liek norādīt arī attiecīgā teksta avotu – grāmatas izdošanas datus. Visubeidzot – blogā derētu atcerēties arī par tega more esamību, citādi ritināt garumgaro tekstu strēmeli uz leju ir vismaz apnicīgi.

Taču tās visas ir otršķirīgas detaļas. Skatījos uz Grāmatas elektroniskis (par brīvu) – un atcerējos gigapēdijas pirmsākumus pirms gadiem desmit. Tagadējā pasaules lielākā pirātiskā bibliotēka sākās no maza foruma, kurā pārdesmit ļauži mainījās mājās atbaidošā kvalitātē ieskenētiem (vai pat pārrakstītiem) tekstiem. Likās – ļoti naivi, bērnišķīgi un noteikti neprofesionāli.

P. S. 25.05.2010. Gluži negaidīti šai tēmai piekabinājās arī pašlaik tik aktuālā plaģiāta tēma. Proti, Grāmatas elektroniskis (par brīvu) atrodama arī Valda Zāles grāmata Psihotriki. Blefošana. Manipulācijas (izdota 1997). Klāvs Sedlenieks šorīt tviterī palaida ziņu, ka šī grāmata vismaz daļēji ir tulkojums bez jebkādām atsaucēm no Рамиль Гарифуллин  Энциклопедия блефа. Манипуляционная психология и психотерапия (1995). Tas viss kopā liekas vismaz uzjautrinoši – pirāti piratizē plaģiatorus.

http://berelis.wordpress.com/2010/05/24/pirmie-gramatu-pirati-latvija/

Atstāj ziņu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s